Vakars, istabā dzirdami klusi pulksteņa tikšķi. Es atkal esmu viena pati...

Es baidījos no vientulības. Dzīvē bija daudzi brīži, kad gribēju aprunāties un izstāstīt, kas uz sirds, bet neviena blakus nebija. Paliekot vienai uz ilgāku laiku, sirdī vienmēr iezagās dziļa, spēcīga sāpe, un manā apziņā rosījās domas: „Tu nevienam neesi vajadzīga, neviens tevi nemīl, tu esi viena”.

Kad mācījos universitātes pirmajā kursā, es ar draudzenēm apmeklēju kristīgo studentu pasākumu. Tur es satiku cilvēkus, kādus nekad nebiju redzējusi savā dzīvē. Viņos bija kaut kas īpašs! No viņiem staroja mīlestība, un es nebiju tiem vienaldzīga! Jaunie draugi man izstāstīja par Dievu, kurš mani mīl un grib veidot attiecības ar mani. Es lūdzu Dievu piedot man grēkus un kļūt par manu draugu.

 No tā brīža es ieguvu draugu, kurš vienmēr man ir man līdzās. Es sarunājos ar Dievu domās, pateicos Viņam un lūdzu par savām un citu vajadzībām. Viņš ir dzīvs un atbild uz manām lūgšanām!

Pabeidzot universitāti, es apprecējos un mūsu ģimenē piedzima divas meitiņas. Man bija dzīves draugs, ar kuru dalījām priekus un bēdas, un man bija mūžīgais draugs – Dievs! Es biju laimīga!

Pēc nepilniem septiņiem gadiem, manu dzīvesdraugu skāra smaga slimība, un viņš nomira. Es biju nomākta un atkal sajutu vientulību... Bet es zināju, ka Dievs vienmēr ir ar mani. Es dienu no dienas izlēju Viņam savu sāpju pilno sirdi, un Viņš piepildīja to ar Savu mieru un mīlestību.

 Dievs ir uzticams. Viņš ir ar mums vienmēr- kad ejam cauri vissmagākajiem pārbaudījumiem vai kad jūtamies ļoti laimīgi. Bībelē Mateja evaņģēlijā ir rakstīti vārdi: ”Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam”.

Dievs ir mūsu labākais draugs!

Ja tu vēlies uzzināt vairāk par Dievu, tu vari uzrakstīt man!