Nēesmu uzaudzis kristīgā ģimenē. No bērnības biju  huligāns. Vecāki izšķīrās, kas bija liels trieciens, tad mēs pārvācāmies citur dzīvot, jaunajā skolā nebija draugi, gribējās draugus. Skatijos tie, kas varēja būt mani draugi, viņi dzēra un tusējās, sāku es arī dzert, iet uz nakts klubiem, tad arī sāku lietot, tai laikā legālās narkotikas, pēc tam lietoju arī marihuānu, sāku arī tirgot šis narkotikas. 16 gados policija aizturēja to cilvēku,kas man šis narkotikas tirgoja, man kļuva bail, negribējās iet uz cietumu. Tad es pirmo reiz lūdzu Dievu: „Dievs palīdzi!”, mani nenosūdzēja, tiku vaļā no lietošanas un  tirgošanas, bet turpināju tusēties un dzert un iekritu atpakaļ.

                Gribējās mainīties, pievērsos austrumu reliģijām: budisms, spiritisms, ezotērika, pozitīva domāšana,  transi, meditācijas, horoskopi. Vēlāk sāka nākt virsū depresijas. Domāju, tagad tiešām jamainas, atteicos no alkohola, legālajam narkotikām, pornogrāfijas, bet turpināju lietot marihuānu un audzēt, jo domāju tā nav atkarība.Meklēju dzīves jēgu.  Gribēju kļūt atklāts pret cilvēkiem, pazvaniju mammai, es dzīvoju atsevišķi, pateicu, ka lietoju marihuānu, viņa mani nesarāja, nepārmeta, viņa vienkārši par mani sāka lūgt Dievu.

Pēc, apmēram, divarpus mēnešiem es gulēju un miegā man ļaunais piestājās mani pārņēma tādas bailes es izjutu tādu ļaunumu, ka es no bailēm apčurājos, es pierausos augšā un teicu: ”Dievs ja Tu esi palīdzi un nenodod tā ļaunā rokās!” lūdzu no tēvreizes, ko macēju. Es sapratu vis tā vairs nevar dzīvot un ka visam ir sekas, ko mēs daram, un es sapratu Dievs mani aicināja iet uz baznīcu un ja neaiziešu mana dzīve beigsies. Es aizgāju tur, pa mani aizlūdza un es pirmoreiz mūžā kaut ko tādu piedzīvoju, tā ka manī Kāds tādu pārdabisku mīlestību un prieku ielēja, es sapratu Dievs mani mīl, ka ir jēga dzīvot, ka ir cerība dzīvot, ka ir Kāds uz ko paļauties.

Es nodevu savu dzīvi Jēzum,prasīju Dievam piedošanu par visu izdarīto,  mana dzīve pilnībā izmainījās- nelietoju alkoholu,narkotikas, nenodarbojos ar  austrumu reliģijām, atiecības ar cilvēkiem uzlabojās un mainījās, sāku mācīties mīlēt cilvēkus, kā Jēzus to darija, sāku iepazīt savu Brinišķo Radītāju, to cik Viņš ir labs un mīlestības pilns, ko Jēzus sagaida no manis, kāds ir Viņa brinišķais plāns manā dzīvē un sāku kalpot Viņam. Šis ceļš ar Dievu ir kā liels piedzīvojums ar Personu kura tevi tik ļoti mīl!