Vai jums ir bijusi vēlme, lai draugi jūs uzklausītu, un vēl jo vairāk - saprastu? Cik sevi atceros, vienmēr esmu meklējis draugus, kuri mani saprastu, bet vienmēr piedzīvoju sāpes un vilšanos. Ar laiku jutu, ka nespēju tādus atrast. Iedomājos, ka gandarījumu un piepildījumu (sapratni) gūšu tad, kad man būs draudzene. Ballītēs iepazinos ar daudzām jaukām meitenēm. Es tiecos uz tuvākām attiecībām ar viņām. Alkohols un cigaretes radīja iespaidu, ka mani pieņem un saprot, taču man atkal un atkal nācās vilties, līdz sapratu, ka tā ir ilūzija. Meklējot sapratni, iepazinos ar daudziem ļoti dažādiem cilvēkiem - daļa no viņiem mani ietekmēja pozitīvi, citi - gluži pretēji. Esmu ļoti pateicīgs, ka bija cilvēks, kurš mani uzaicināja Jauno gadu sagaidīt nometnē kopā ar kristiešiem. Biju pārsteigts, ka šie jaunieši mani ar prieku pieņēma un uzklausīja. Es uzzināju, cik svarīgas viņiem ir attiecības ar Jēzu Kristu. Pateicoties viņiem, sapratu, ka Dievs mani patiesi mīl un vērtē. Zinu, ka esmu grēkojis, bet, pieņemot Jēzu savā sirdī kā Glābēju un Kungu, piedzīvoju Dieva piedošanu un, sekojot Jēzus piemēram, mana dzīve ieguva daudz lielāku jēgu. Tagad attiecībās ar cilvēkiem es vēlos saprast un pieņemt katru tādu, kāds viņš ir, jo Jēzus uzklausīja un pieņēma mani tādu, kāds esmu es. Šī ir dāvana, kuru esmu saņēmis un kuru saņemt var jebkurš. Bībelē (vēstulē efeziešiem 2:8) ir rakstīts, ka esam pestīti no žēlastības, un tas nav no mums, tā ir Dieva dāvana.